***

tāds dīvains laiks.
pati dīvaina.

daudz liek aizdomāties lietas, ar kurām saskaros. Šķiet ikgadējais pārdomu laiks pie manām durvīm klaudz. Nogrūst visu vainu uz rudeni un tumsu arī negribas. Man ir savi mazie elfiņi, kas palīdz - grāmatas, Kuldīgas pastaigas un citi avoti.

Tik daudz kas pārdomāts, bet nepasacīts. Bet varbūt es lēnām mācos paklusēt un noklusēt.

Es neesmu tas, kas es esmu.
Maska,iedomas, iespaidi, kompleksi,barjeras, pašsaglabāšanās instinkts, lai kā arī tos es nosauktu, bet es dzīvoju kaut kādā ilūzijā - savā pasaulē, kur es pati neesmu es. Gribu nomainīt savu brīnumzemi.
Gribu atrast sevi jaunu un spraunu. Savādāku.
Es vairs neticu tai nostājai, kas iepriekš sludināta. Es alkstu jaunus eliksīrus un citas teātra izrādes.

Jātaisa perestroika, lai vairs nevarētu pateikt "Es neesmu tas, kas es esmu"