Katru rītu nu jau otro nedēļu dodos uz savu jauko darba vietu,citreiz pusaizmigusi , citreiz pārpīpējusies, citreiz skrienot un citreiz ar nosalušu snīpi, bet katru rītu vienā un tajā paša vietā un laikā es satieku vīrieti ar melno mēteli (nekāds mētelīšu virinātājs viņš nav) un ar dienvidnieciskajiem vaibstiem.
Katru rītu tas notiek ap plkst. 09: 25 tajā vietā, kur nogriežos no Ģertrūdes ielas uz Baznīcas ielu. Esmu viņam jau sen izdomājusi vārdu, profesiju un raksturīgākās īpašības. Tātad viņš noteikti ir Roberts, kurš strādā uz Brīvības ielas kādā no ārstu privātpraksēm, jo viņš vienmēr aizdomīgi skatās uz manu cigareti un aukstā laikā viņam ir melna cepure, tātad rūpējas par manu un savu veselību. Īstenībā viņam varētu būt 42 gadi un nākotnē, kad būšu liela sieva vēlētos tāda veida vīrieti līdzās - melnīgsnēju, noslēpumainu, bet ar sirsnīgumu vienā kaktiņā kā tas ir Robertam. Man šķiet ,ka es viņam nepatīku,jo kuram gan ārstam patīk smēķējoša meitene ar rūtainu pufaiku. Roberts ir ļoti pedantisks, strādīgs un inteliģents, kas vienmēr atver dāmai durvis, un to es saku no savas pieredzes, jo dzīvo viņš virs mūsu biroja. Vienīgais mīnuss ir tas, ka savu dzīvi viņš ziedojis pilnībā karjerai,jo nekas neliecina par bērnu esību viņa dzīvē! Bet man bērni patīk!
Vispār es lai gan nezinu ,kas ir Roberts, tomēr es jau tagad viņu ļoti cienu un varbūt drīz viņu sākšu sveicināt vai vismaz veltīt rīta smaidu.
Bet to es atlieku uz martu, jo man jāiemācās šajā ceļa posmā nesmēķēt un martā es jau cerams būšu atbrīvojusies no rūtainās virsjakas!
Bet Roberts patiešām ir iespaidīgs vīrietis, kad viņu satieku vienmēr tas izraisa man domu plūdus ne tika par to ,kas viņš ir un cik maksā viņa lakādas kurpes, bet aizdomājos par savu nākotni ,kad būšu pieaugusi , par savu mazo rutīnu un par to , ka jauki ir katru rītu satikt vismaz vienu pazīstamu personu pa ceļam!
