29 janvāris 2009

Man šodien nav vārdadiena!


Bet praktiski jūtos tā, jo mans darba galds pilns ar ziediem ,šokolādēm un vitamīnu bumbām ... nekad neesmu domājusi, ka ziedi var manī izraisīt tik ļoti saviļņojošas izjūtas. Ziedi - tas tak ir nepraktiski un sava veida naudas izšķiešana. Tgd skatos uz savām tulpītēm, hiacinti podiņā un smaidu ar to smaidu, kas parādās martā ,redzot pirmos pulkstenīšus vai kad runāju par Viņu.
Ja nesen teicu ,ka mani var uzpirkt ar muskata Torrley vai greipfrūtu, tad nu sirdi iekarot var ar ziediem, jo viņi ir tik trausli , jāsniedz daudz mīlestībiņas.
Un man jau nav kam īsti sniegt mīlestībiņu, jo esmu brīva meitene.

Tikko paskatījos uz visiem ziediem un viņi visi ir rozā! Tas kaut ko nozīmē!
Es priecājos un plaukšķinu savus rociņas un Lauris noteikti zina kā tas ir, kad es priecājos - nu tā no sirds: stulbs smaids līdz ausīm, acis īsti neko neredz un dabūt normālu uzmanības devu kādai lietai grūti.

Iešu ar labu omu mājās!

Nav komentāru: