Mani rīti

Agrie rīti man sākas 5:30,
kad laukā nav ne miņas no saules, gaismas un siltuma.
Laiks, kad parastie cilvēki ieauļo savu sapņu zirgus finiša taisnē, lai sagatavotu savu ķermeni jaunai dienai.
Laiks, kad putni sāk savus pirmos treļļus.
Laiks, kad mazie vampīrēni tiek ierītoti rīta miedziņam.

Man tas iet secen.
Es tajā laikā daudzu ar plaukstu pa telefonu,lai nebeigtu savu bezgalīgo sapņu stāstu.
Kad stāsts sagrauts un sapņi izsviesti zemapziņas aizmirstībā, uzsāku es savas mēnessardzīgās gaitas dzīvokļa teritorijā.


Kad ķermenis apģērbts,
Kad ķermenis sapurināts,
Kad laiks jau tiek kavēts,
Es
Graciozā pingvīnu gājienā ar ātrumu 6,5min.līdz Rimi sasniedzu pieturu.

Un šeit,lūk, sākas mana stāsta īstenais stāstījums.
Viss - miegs, sapņi,sapīkums - zūd tajā mirklī, kad iekāp viņi.
Viņa un viņš.
Kolorīts un skaļš pāris, kas katru rītu kopā dodas ar manis izvēlēto transportu savās ikdienas gaitās.
Sieviete ir apmēram 40 gadus veca, viņš pāri 20 gadiem.
Ahā! Vecumu atšķirība - lielā atšķirība.
Stereotipi, mani stereotipi!

Tad nu viņu klātbūtnē es vienmēr domāju par viņiem, viņu dzīvēm.
Vai runājošās sievietes mute, kas reti stāv miera stājā - vai patiešām puisim interesē viņas sacītais jeb tā ir tikai spēle, azarts... nauda!?
Ko jūt viņa pret šo blondo puisi!
Domāju, skatos, analizēju. (Sociologa instinkts?!)

A puiku jau biju ievērojusi senāk dēļ viņa samtainās ādas jaciņas un spīdīgā lateksa/ādas pižika :)
Gribējās pieskarties jaciņai, tagad jaciņa nomainīta pret plānāku ādas fraciņu.
Pēc jaunās mana tauste netīksmo.
A sieviete, ja kas, neilgi pēc puikas pižika iegādes, pati pie jaunas ausianes tika, kas galīgi bija garām uz viņas garā, pusamtainiādāinā mēteļa.

Baigais pārītis.
Bet varbūt tā ir mīlestība?
Par to neesmu aizdomājusies.
Viņai noteikti ir nauda, viņam nepārējoša dzimumziņa un mātes rūpes trūkums organismā, kas ir sekas pēc 8 gadiem ,kas pavadīti bāreņu namā!
Tas izklausās ticamāk - man!