Klausos "Zemeslodes"
klausos
klausos
klausos
un es tagad čukstu . čukstu tāda bērnišķīgā muldoņā, murdoņā ,ka sapnītis par mopsīti lēnam izgaist, jo apkārtējie man palīdz atvērt acis saistibā ar Lodi, jo redz es tak esmu maz mājās, bet sunim tak vajag vismaz 2 reizes pasveicināt dabas krūti. Bet suņuku ļoti, ļoti gribu .Brīvdienās mēdzu pazust un ne tik ātri uzrasties. Gribu ,lai kāds man iekož, lai kāds prasa, lai kāds luncina asti, lai kāda dzīva radība ir tikai mana. Gribu,lai kāds iemieg manā azotē.
varbūt tas ir tikai Ziemassvētku laika sindroms.
varbūt tās ir zāles pret vientulību.
varbūt ir daudz var būt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru