Ir tāda sajūta, ka mana dvēsele kā nekad skumst bēdās. Neparastās bēdās.
Tā vēlas veldzēties gudrībās, atbildēs un domu-viedokļu hronoloģijā.
Noskalot savu dvēseli bērzu sulās.
Aizmirsties.
Gribas uz brīdi pārvērsties par garīgā miera meklētāju.
Doties uz meditācijas mekām -Tibetu,Dienvidindiju un uz Santjago de Kompostelu.
Izdzēst sevi
Atrast sevi
Rast no jauna
Staigāt pa orhideju takām, gulēt uz vienkāršiem pēļiem un klausīties, ausīties un taustīties pa pasauli.
Pierakstīt rakstāmo parastā piezīmju blociņā.
Izrakstīt visu dvēseli uz papīra un tad to ļaut aizpūst tropu vai kalnu vējam.
Paliktu viegli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru